Ikšķiles novada kultūras dzīve šovasar bija tik bagāta ar atraktīviem, emocionāliem, intriģējošiem notikumiem.

Ikšķiles Kultūras biedrība vasaras izskaņā aicināja uz mazliet klusāku un apcerīgāku pasākumu– atzīmējām trīs Ikšķiles novadā dzīvojušu mākslinieku simtgadi.

Pasākums sākās mākslinieka Alberta Bāriņa piemiņas vietā, kur, pateicoties Ikšķiles novada pašvaldības finansiālajam atbalstam, tika novietota piemiņas plāksne ilggadīgajam Rīgas Operetes teātra aktierim, kurš devis nopietnu ieguldījumu arī mūsu novada kultūras dzīvē. Piemiņas vietā īsi atcerējāmies mākslinieka dzīvi un daiļradi, klausījāmies vijoles skaņās vijolnieces Viktorijas Ivanovas izpildījumā.

Labus vārdus un savus novēlējumus savam ilggadīgajam kolēģim telefoniski bija atsūtījis operetes mākslinieks Jēkabs Krēsliņš.

Sarunu par Albetu Bāriņu turpinājām tautas namā, kur runāja mūzika – skanēja teātra dziesmas Jura Kļaviņa vadītā vīru ansambļa izpildījumā un Viktorijas Ivanovas un koncertmeistares Guntas Trasūnes muzikālie priekšnesumi.  Pavisam nemanot sarunas savijās kopā ar stāstu par nākošo jubilāru mākslinieku, gleznotāju Kārli Pētersonu, jo viņi ar Albertu Bāriņu bija ne tikai laikabiedri, bet arī kaimiņi un labi draugi, kas bieži tikušies un  bagātinājuši viens otru ar savām sarunām un radošām idejām.

Alberta Bāriņa lielā mīlestība pret Raini rosinājusi draugu Kārli Pētersonu radīt vitrāžas par „Uguns un nakts” tēmu, arī aktiera māju greznoja šādas vitrāžas. Par Kārļa Pētersona dzīvi un daiļradi stāstīja mākslas zinātniece Lija Karlova, atmiņās dalījās meitas Sarmīte un Mārīte, mazdēls arhitekts Ģirts Kilēvics, kurš savu pirmo izpratni par vides ainavas veidošanu guvis no vectēva. Pasākumā piedalījās arī citi mākslinieka mazbērni un mazmazbērnu pulciņš. Par mākslinieku runā viņa darbi, tautas namā tika atklāta Kārļa Pētersona gleznu izstāde, kas būs apskatāma līdz  28.augustam.

Trešais jubilārs – Jānis Kuga (juniors), profesora, dekoratīvās glezniecības pamatlicēja Jāņa Kugas dēls Ikšķilē pavadījis agro jaunību, bet lielāko daļu dzīves aizvadījis emigrācijā. Kopā ar Kārli Pētersonu mācījušies Mākslas akadēmijā, bijuši jaunības draugi. Jānis Kuga bez studijām akadēmijā paguvis apgūt arī vijoļspēli, arhitektūru, kļuvis par sporta pedagogu. Sveicienus un pateicības vārdus par Jāņa Kugas atceres brīdi sūtīja arī mākslinieka māsa Ilze Pakalne no Kanādas.

Ikšķiles Kultūras biedrības vārdā paldies visiem pasākuma dalībniekiem, skatuves māksliniekiem un Ikšķiles novada pašvaldībai.

Lelde Sāmite

Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja

No 7.līdz 16.aprīlim Ikšķiles Kultūras biedrība aicināja novada iedzīvotājus iepazīties ar  Alfrēda Eduarda Lesiņa darbiem mākslinieka simtgadei veltītā personālizstādē.

Izstādi iekārtoja un atklāja māksliniece Dace Pelše.

Izstādes atklāšanā piedalījās mākslinieka bērni (dēls un meita), mazbērni un jau mazmazbērni. Šī bija pirmā mākslinieka personālizstāde, savas dzīves laikā viņš bija piedalījies tikai izstādēs kopā ar citiem gleznotājiem. Ar skumju pieskaņu mākslinieka meita Ilze Strepmane (Lesiņa) atzīmēja, ka viņa radošo garu salauza valdošais padomju rezīms, kas neļāva viņam apliecināt sevi mākslā un realizēt savas ieceres.

Māksliniece Dagmāra Villeruša apliecināja, ka Alfrēda Eduarda Lesiņa darbi liecina par viņa talantu un arī, skatoties šodienas acīm, viņa darbi ir ļoti mūsdienīgi.

Ikšķiles Kultūras biedrība regulāri rīko pasākumus, atzīmējot nozīmīgas jubilejas izcilām personībām mākslā un kultūrā, jo pagātnes mantojums ir mūsu tagadnes spēks un stingrs pamats nākotnei. To apliecināja arī izstādes apmeklētāju rakstītās atsauksmes.

„ Liels paldies visiem, kas noorganizēja mūsu tēva Alfrēda Eduarda Lesiņa simtgadei veltīto izstādi, kas ir arī viņa pirmā personālizstāde. Paldies Kultūras biedrībai par pagātnes mantojuma saglabāšanu.”

Ilze Lesiņa-Strepmane, Juhans Strepmanis

„Pirmo reizi redzēju tik daudz no sava vecvectēva radītās daiļrades. Biju patīkami pārsteigts par viņa izcili zīmētajiem un sīki izstrādātajiem darbiem. Uzzināju kaut ko vairāk par viņu un viņa dzīves gājumu.”

Lauris Strepmanis

„Pateicos Ikšķiles Kultūras biedrībai par to, ka orgnizēja pirmo un vienīgo mana vectēva personālizstādi. Pildot savus darba pienākumus bieži apmeklēju izstāžu atklāšanas, taču šī sildīja mūs ar patieso sirsnību no izstādes organizētājiem. Novēlam Ikšķiles Kultūras biedrībai turpināt šo pašaizliedzīgo darbu – atcerēties un darīt pieejamus Ikšķiles iedzīvotājiem Ikšķilē dzīvojošo mākslinieku radītos darbus.”

Kristīne Lesiņa

Ienācu. Apstājos. Sajutu. Jutu. Dziļumā gāju. To nevar izteikt. Tas nav izsakāms. Tas nav pasakāms. Vārds neiet tik dziļi. Vārds atved līdz. Simbols iet dziļāk. Tās nav gleznas. Tie nav plakāti. Tie ir simboli. Laika un telpas simboli. Mirkļa pieskāriens laikam. Mūžības pieskāriens mirklim. Kaut kas tik svēts. Tik tīrs. Tik neaptraipīts. Tik sargāts un arī nosargāts. Tik īsts. Tik šķīsts. Tik starojošs. Cauri laikam starojošs. Jo no mūžības nācis. Tik tuvs. Tik gaidošs kā brālis. Tik dzīvs. Tik brīvs. Tik tīrs! Paldies!

(paraksts)

„Liels paldies par doto iespēju kaut uz brīdi ieiet citā pasaulē – tik tiešām tik tīrā, neaptraipītā un dabīgā, ko izstaro augsti meistarīgi un dvēselīgi radītie portreti. Kad stāvi mākslinieka A.Lesiņa pašportreta priekšā, sajūta tāda, it kā tu esi tajā laikā, kad cilvēkos dominēja citas vērtības – dvēseles gaišums, patiesīgums un nesamākslots dabas skaistums…. Un brīnišķīgā „Tautu meita” paliks atmiņā uz mūžu…..”

Terēzija Rubene

Ikšķiles Kultūras biedrība saka sirsnīgu paldies mākslinieka tuviniekiem par saglabātajiem darbiem un atsaucību izstādes veidošanā.

Alfrēds Eduards Lesiņš

(1915. – 1977.)

Alfrēds Eduards Lesiņš dzimis 1915.gada 14.aprīlī Valkas apriņķī Jaunlaicenes pagastā. Tēvs Jūlijs un māte Paulīne. Ģimenē bija seši bērni. Bērnība nebija viegla. Tēvs strādāja dažādus gadījuma darbus Jaunlaicenes pagastā.1928.gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

Pārnākot uz Rīgu, no 1929. – 1930.g. Alfrēds Eduards Lesiņš strādāja kā izsūtāmais zēns Pīpiņa un Upmaņa spiestuvē. Kad no darba spiestuvē tika atlaists, strādāja dažādus gadījuma darbus – metāla apstrādāšanas fabrikā „Latem” kā krāsotāja māceklis, ostā kā strādnieks cukura monopolā pie kuģu uzlādēšanas. Vakaros apmeklēja skolu. Pēc pamatskolas beigšanas iestājās un divus gadus mācījās Romāna Sutas mākslas studijā. 1930. – 1932.g. strādāja kā māceklis – zellis pie daiļkrāsotāja Aides.

1931.gadā iestājās Mākslas akadēmijā. Līdztekus mācībām akadēmijā, strādāja pie Everta krāsotāju uzņēmumā, kā izpalīgs pie tēlnieka Maura Romas viesnīcas izbūves laikā, Operā un Nacionālajā teātrī pie dekorāciju noformēšanas. 1934. – 1936.g. strādāja pie tēlnieka Maura un krāsotāja Dzeņa dažādus tēlniecības un krāsošanas darbus.

Studiju laikā ar I pakāpes godalgu tika apbalvoti viņa zīmētie karnevāla plakāti piecus gadus pēc kārtas Akadēmijas plakātu konkursā. 1941.gadā saņēma II godalgu par iekštelpu dekorējumiem karnevāla noformēšanai.

Divus gadus saņēma godalgas Latvijas tūrisma izsludinātā konkursā. 1936.gadā saņēma II godalgu, bet 1937.gadā – I godalgu.

Lielākus skatuviskus darbus noformēja 1936.gadā Iecavā, kur tika sagatavotas divas lugas un priekškars – figurāls gleznojums. 1936.gadā A.E.Lesiņš Daugavpilī noformēja dekorācijas brīvdabas izrādei, kurā piedalījās 400 cilvēku masu skatos – režisors izrādei bija aktieris Artūrs Dimiters.

Mākslas akadēmijā no 1935.gada ar pārtraukumiem A.E.Lesiņš mācījās pie Jāņa Kugas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcā. Akadēmiju beidza 1942.gadā ar liela formāta diplomdarbu „Zemnieku svētki”.

Alfrēds Eduards Lesiņš 1945.g. strādāja Arodbiedrību Centrālās padomes centrālā klubā kā dekorators. Realizēja telpu noformējumus, sanāksmju un svētku dekorējumus, zīmēja plakātus, ielūgumus, svētku noformējumus fasāžu dekorējumiem. 1946.g. pārgāja darbā Strādnieku teātrī par dekoratoru. Šajā laikā skatuves dekoratīvo ietērpu sagatavoja izrādēm: Viļa Lāča  „ Vedekla”, Kalmana „Silva”, „Mašeņka”, „ Kāzas Maļinovkā”. 1947.g. Skrīveru Lauksaimniecības tehnikuma pašdarbības kolektīvam sagatavoja skatuvisko noformējumu Annas Brigaderes lugai „Karalis Brusubārda”. 1951.g. Baldonē sagatavoja dziesmu svētku laukumu, izveidoja estrādi ar dekoratīvu noformējumu.

1950.g. strādāja kombinātā „Māksla”. Pēdējos dzīves gadus dzīvoja Ikšķilē un darbojās kā brīvmākslinieks veicot dažādus noformēšanas un dekorēšanas pasūtījumus.

Bija  precējies ar Juhannu Hausmani ( mirusi 2004.g.). Piedzima  divi bērni – Juhans (dzim 1944.g.) un Ilze  (dzim. 1946.g.) – abi dzīvo Ikšķilē.

Mākslinieks Alfrēds Eduards Lesiņš miris 1977.gadā. Apbedīts Ikšķiles kapos.

Ilze (Lesiņa) Strepmane

Fotogrāfijas no izstādes atklāšanas ir ņemtas, ar laipnu atļauju, no www.ogrenet.lv.

„Trešais zvans”

Sagaidot Starptautisko teātra dienu, Ikšķiles Kultūras biedrtība aicina teātra draugus uz jautru izrāžu kaleidoskopu „Trešais zvans” .

Starptautisko teātra dienu 1961.gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts. Teātra cilvēki visā pasaulē to atzīmē katru gadu 27.martā. Viena no nozīmīgākajām teātra dienas tradīcijām ir izplatīt pasaulei Starptautiskā teātra institūta vēstījumu – teātris kā miera kultūra.

Teātra diena aicina dzīvi izspēlēt un svinēt. Teātris, dziesma un deja ir trīs lielākās latviešu tautas mīlestības un bagātības. Katru gadu martā jau labu brīdi pirms Starptautiskās teātra dienas Latvijas profesionālajos teātros, novados un pilsētās svin teātra svētkus, kas mums visiem nozīmē kopā pulcēšanos, rosina dažādas paaudzes meklēt kopēju pamatu, kopēju darbu. Teātris ir svarīgs tautai – cilvēki nāk uz teātri ar atvērtu sirdi un sagaida, ka ar viņiem runās no sirds. Šīs tradīcijas veicina izprastni par teātra mākslas vērtībām, ceļ teātra mākslas prestižu, veido mūsu idejiskos, ētiskos un estētiskos uzskatus, kā arī  nodrošina identitātes apziņas veidošanos, mīlestības, cieņas un piederības jūtas savam novadam un savai zemei.

Šogad, sagaidot Starptautisko teātra dienu Ikšķiles Kultūras biedrība aicina novada iedzīvotājus apmeklēt vairākas dzīvesprieka, emociju, smieklu un dažādu raibu notikumu piepildītas izrādes.

20.martā plkst. 19 00 Ikšķiles vidusskolas 12.klases veidotā izrāde

Kristiānas Štrāles komēdija „Kā Ziemeļmeitas brauca puisi lūkoties”  . Farss par pirmskāzu drudzi  kādas nenosakāmas Latvijas augstskolas kopmītnēs.

Izrādi veidojusi radošā grupa – režisors Oskars Kļava, komponists Aivars Millers, muzikālais iestudējums – Inguna Bērziņa, režisora palīdze – Zane Bēķe.

21.martā plkst. 12 00 mazajiem skatītājiem piedāvāsim

Armanda Ekšteta izrādi „Sunītis un  kaķīte”

Ieejas maksa LS 2,-

21.martā plkst. 16 00

Smieties un piedzīvot dažādus jautrus pārpratumus A.Čehova komēdijā „Koriste” aicinās piedzīvot Tukuma jauniešu teātris „Brīvā versija” . Režisors Ilgonis Škāns

Ieejas maksa LS 2,-

21.martā plkst. 19 00

Imants Vekmanis, Aīda Ozoliņa un Jānis Kirmuška garantē smieklus no sirds divu stundu garumā neparspējamā komēdijā „Mēs un mūsu sieva”

Ieejas maksa LS 4,-

Gaidīsim teātri mīlošus un atsaucīgus skatītājus!

Rīkojot kultūras pasākumus, ir būtiska dažāda veida palīdzība, pēc atbalstītāju iespējām un gribas.  Piemēram, palīdzība organizēt un vadīt pasākumus, informatīvā palīdzība reklāmas veidā un, protams, materiālais atbalsts.

Lai atzīmētu biedrības atbalstītājus un pateiktu paldies, no 2014. gada novembra mūsu mājas lapā ieviešam sadaļu “Atbalstītāji”, kura ir veltīta Ikšķiles Kultūras biedrības atbalstītājiem.

Sadaļā ir iekļauti dati sākot no 2010. gada.

Paldies mūsu labdariem !

2014.gada 6.oktobrī Ikšķiles tautas namā tika atklāta mākslinieka Jāņa Pelša 85 gadu jubilejas izstāde.

Izstādes atklāšanā mākslinieku sveica gan viņa tuvie un mīļie cilvēki – bērni, mazbērni, radi un draugi, gan Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras uz Sporta pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare, novada kultūras darbinieki un mākslinieki.

Izstāde iepriecināja ar plašu darbu klāstu, gan Ikšķiles, gan Raunas ainavas, portreti, vairāki Daugavas krastu gleznojumi, liela mēroga dinamisks darbs „Riteņbraucēji” .

Izstādi atklāja Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Lelde Sāmite, bet vairāk par mākslinieka dzīvi un darbiem pastāstīja dzīves biedre, māksliniece Dace Pelše – Megne. Mākslinieks visus pārsteidza ar savu enerģiju, vitalitāti un saviem lielajiem plāniem, kas saistīti ar viņa lielo aizraušanos – parku un dārzu iekārtošanu Raunā un Ikšķilē un, paša vārdiem runājot „domāju, pa starpām arī vēl kaut ko arī uzgleznot”. Tad mākslinieku novada pašvaldības vārdā sveica Dzintra Čudare. Interesantu novērtējumu no mākslinieka skatījuma sniedza Valdis Kaprālis, kurš īpaši atzinīgi vērtēja  ainavas par Daugavas tēmu, kas arī viņam pašam ir tuva un iemīļota, kā arī izteica atzinību par Jāņa Pelšes prasmi strādāt ar zaļo krāsu un tās daudzajiem toņiem, kas, izrādās, gleznotājiem ir liels izaicinājums un bieži sagādā grūtības.

Pasākums norisinājās sirsnīgā noskaņā un mākslinieks saņēma daudz labu novēlējumu un sirsnīgu vārdu.

Izstāde būs apskatāma līdz 29. oktobrim.