Skaistākās  Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Zigmāra Liepiņa un citu komponistu melodijas koncertā „Vārdi Daugavai un manam laikam” dzirdēsim jaunā, talantīgā dziedātāja Daumanta Kalniņa izpildījumā.

 

Koncerta vadītāji būs Nacionālā teātra šarmantā un talantīgā aktrise Dita Lūriņa

un asprātīgais, lieliskais aktieris Mārtiņš Egliens.

Lielkoncerta režisors – Valdis Lūriņš

Šogad Daugavas svētkos „Vārdi Daugavai un manam laikam”, kas notiks 8.jūlijā Ikšķiles estrādē, piedalīsies arī kolektīvi, par kuriem sniedzam mazu aprakstu.

Sakārtoti nejaušā secībā.

Ikšķiles sieviešu vokālais ansamblis „Nona”

(vadītājs profesors Juris Kļaviņš)

Kolektīvs pastāv jau daudzus gadus. Par Nonu var teikt, ka tā ir kā daudzbalsīgs,krāsains akords, kurā katrai dziedātājai ir sava nozīmīga vieta, kurā dalībnieces ir sirsnīgas, draudzīgas un humora pilnas. Mēs labprāt uzstājamies Ikšķilē un labprāt braucam ciemos. Mums patīk tautas mūzika, latviešu kā arī ārzemju komponistu dziesmas.

 

Latvijas Universitātes absolventu jauktais koris „Jubilate”

(diriģents profesors Juris Kļaviņš)

Kora “Jubilate” nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Gavilējiet!”. „Jubilate” koncertē Latvijas baznīcās un kultūras namos, sniedz labdarības koncertus, piedalās Latvijas Universitātes pasākumos un dažādos Latvijai un Rīgai nozīmīgos notikumos. Korim ir ļoti sirsnīgas sadzīviskās tradīcijas, daudzi dziedātāji ir dziedājuši kopā gadu desmitiem, sākot dziedāt Latvijas Universitātes studentu jauktajā korī “Juventus” un turpinot absolventu korī “Jubilate”.

“Jubilate” ir koncertējis Austrijā, Šveicē, Slovākijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Igaunijā. 2013.gadā, piedaloties koru konkursā „Per musicam ad astra” Toruņā (Polijā), saņemts sudraba diploms.

 

Tīnūžu vidējās paaudze deju kopa „Upe”

(vadītājs Didzis Apsītis)

Upe ir nesens, bet brašs kolektīvs, kas drosmīgi un stabili uzsācis savu ceļu.
Tas apvieno draugus, līdzīgi domājošos un deju entuziastus un ļauj ikvienam uzdrīkstēties, klausīt sirds balsij un piepildīt dzīvi ar skaistām emocijām.

 

Jēkabpils novada Salas pagasta vidējās paaudzes deju kopa „Letkiss”

(vadītāja Inga Vībāne)

Ikdienā esam dažādi – dažādos darbos, no dažādām debespusēm, dažādu dzīves pieredzi un pat dažādiem cipariem pasēs, bet tikai kopā mēs esam KOLEKTĪVS.
Mēs sanākam kopā un vienā mirklī kļūstam par vienu veselumu, kas dodas vienā virzienā, kas dejo uz vienas kopīgas elpas, vienotos sirdspukstos! Pienāk vakars, kultūras nama durvis atkal veras un tur jau ar dzirksteli acīs gaida mūsu vadītāja Inga, lai izspiestu no mums pēdējo sulu, bet mēs uz mēģinājumiem atgriežamies atkal un atkal, jo esam iepotējuši viens otram atkarību, kas tikai šādi satiekoties vairo mūsu enerģiju darboties, vairo patiesu vēlmi mesties izaicinājumos, lai sasniegtu kopā izsapņoto! Mēs mīlam atkal tikšanās svētkus un vēlamies dāvāt tos citiem… Visi kopā mēs esam LETKISS.

 

 

Ikšķiles jauniešu deju kolektīvs „Spole”

(vadītāja Gundega Spūle)

Jauniešu deju kolektīvu “Spole” veido cilvēki, kam ir dažāda deju pieredze, dažādas nodarbošanās un pavisam dažādi raksturi, taču mūs visus vieno mīlestība pret deju, un tieši šīs atšķirības padara katru kopā sanākšanu tik interesantu. Uz “Spoli” mēs nākam smagi strādāt mēģinājumos un pelnīti izbaudīt koncertus un ballītes. Katrs no mums un mēs visi kopā esam diegi “Spolē”.

 

 

Bērnu slimnīcas koris

(diriģents Česlavs Batņa)

2008. gada oktobrī bērnu slimnīcā tika dibināts jauktais koris, kura sastāvu šobrīd veido 40 centīgi skanīgu balsu īpašnieki. Kopš pirmsākumiem kori vada diriģents Česlavs Batņa. 2011. gadā kora diriģentu sastāvu un vīru balsu sastāvu papildināja izcilais tenors Juris Jēkabsons.

Neraugoties uz ikdienas darba rutīnu, kora mēģinājumi, reizēm nopietnā, reizēm nenopietnā gaisotnē kalpo kā atslodze, kā pozitīvas enerģijas lādiņš, kas rada prieku gan sev, gan citiem, jo atbrīvo no ikdienas stresa un noguruma.

Pateicoties diriģentam Česlavam Batņam, korim ir izveidojusies draudzīga sadarbība ar Ikšķiles jaukto kori, piedaloties kopīgos pasākumos.

Koristiem īpaši tuvas ir dziesmas, kas aizskar dvēseli, ko apliecina Ikšķiles novada svētku ietvaros sagatavotā „Teiksma par mīlestību”.

Kora skanējuma slepenā formula ir māksla dziedāt ne tikai ar balsi, bet arī ar sirdi.

 

Jauktais koris „Ikšķile”

(diriģents Česlavs Batņa)

 

Ikšķilē kora dziesma skanējusi jau vairāk kā 150 gadus atpakaļ.

Kora galvenais dzinējspēks ir dziedāšana sev par prieku, un, ja šo sajūtu uztver klausītājs, tad tas ir vislieliskākais kora sasniegums

Kopš 2014. septembra kolektīva vadītājs ir Česlavs Batņa, bet kormeistara pienākumus veic Inguna Rijniece.

 

 

Biedrības “Dzelzceļa nozarē strādājošie” VPDK “Bānītis”

(Vad.Vilnis Brēmanis)

Par “Bānītis” dzimšanas brīdi ir pieņemts uzskatīt 2009.gadu, kad kāda labi zināma dzelzceļa nozares uzņēmuma jubilejā vairāki bijušie dažādu TDA dejotāji kopā ar dejā mazāk pieredzējušiem kolēģiem nodemonstrēja Klabdanci un Kreicburgas polku.

Citiem dzelzceļa nozares uzņēmumiem uzzinot par šo lokālo sensāciju radās ideja veidot savu deju kolektīvu.

Šobrīd “Bānītis” apvieno gan bijušos TDA dejotājus, gan to, kas deju soļus pirms tam spēruši skolas gados vai nebija dejojuši vispār.

 

JDK „Daugaviņa”

(vadītāji Ineta un Jānis Reiteri)

 

JDK “Daugaviņa” veido jaunieši, kas ik nedēļas nogali sabrauc Pļaviņās no dažādām Latvijas vietām, lai vadītāju Inetas un Jāņa Reiteru pavadībā mēģinājumos Daugavas krastā vairotu dejas prieku. JDK “Daugaviņa” aktīvi dejo un piedalās sava novada un valsts mēroga rīkotajos pasākumos, draudzējas un sadejo ar citu novadu dejotājiem. Ar savu dejotprieku “Daugaviņa” ir priecējusi ne tikai vietējos skatītājus, draugus un ģimenes locekļus, bet arī ārzemju skatītājus Horvātijā, Dānijā, Ukrainā, Ungārijā, Polijā un šovasar gatavo programmu koncertiem Serbijā. Ik gadu “Daugaviņas” dejotāji uzrāda augstus rezultātus skatēs un ar nepacietību gaida nākamo gadu, lai ne tikai piedalītos XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme”, bet arī svinētu kolektīva 15 gadu jubileju!

Dalībnieku skaits – 25.

 

Tālāk papildināts.

 

Ikšķiles tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs

(vadītājs Gatis Neimanis)

Ikšķiles tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs savu darbību uzsācis 2016.gada septembrī. Kopā sanākuši ap 26 dejotāju ar dažādu iepriekšējo dejas un skatuves pieredzi, taču kopīgu, vienotu vēlmi būt kopā un radīt skaistu skatuves priekšnesumu – latviešu tautas deju. Kolektīva vadītājs ir Gatis Neimanis, koncertmeistare Gita Kvēpa. Ieguldītās pūles garajos mēģinājumos ir devušas pirmo rezultātu – XXVI  Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skatē iegūta I pakāpe.

Kolektīvam vēl nav sava nosaukuma, taču jau veidojas tradīcijas, kas vieno dalībniekus un vairo dejotprieku.

 

Salaspils kultūras nama „Rīgava” JDK „Austriņš”

(vadītājs Mārtiņš Pēdājs)

JDK „Austriņš” ir kolektīvs ar ambīcijām, kas nebaidās ne grūta darba, ne sarežģītu deju. Uz katru mēģinājumu, regulāro vai papildus, mēs nākam ar prieku, jo mīlam to, ko darām un viens otru, un netiek pavadīts neviens mēģinājums, kurā nebūtu dzirdami smiekli un jautrība. Esam viena liela ģimene, kas vienmēr atbalsta savējos un nekad nepadodas, bet turpina iesākto un mēģina arvien visu jauno. JDK Austriņš ir kaut kas, kas atrodas sirdī, ne tikai uz skatuves.

 

Mums būs arī ārzemju viesi. Saņēmām apstiprinājumu, ka atbrauks:

Jauktais koris “Janáček” (Čehija)

Diriģente: Mgr. Olga Fröhlichová

Viņi ir no Čehijas un Polijas pierobežas pilsētas: Jablonec nad Nisou.

Papildinājums 14 jūnijā -

Kora skanējumu papildinās atraktīvā vīru vokālā ansambļa “Tikai tā” skanīgie basi, baritoni un tenori Jura Kļaviņa vadībā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ikšķiles Kultūras biedrība šogad savā 90 gadu jubilejā aicinās atsaucīgus skatītājus būt kopā ar mums skaistajā un sirsnīgajā Daugavas svētku pasākumā „Vārdi Daugavai un manam laikam”.

Tikšanās vieta un laiks – Ikšķiles estrāde, 8.jūlijs.

Estrādi piepildīs visi Ikšķiles novada deju kolektīvi un kori, vieskolektīvi no novadiem Daugavas krastā un arī no pašas Rīgas. Par kopējo labskanību rūpēsies mūsu novadā pazīstamie diriģenti Juris Kļaviņš un Česlavs Batņa. Dejotāju rindas sakārtos Gundega Spūle.

Muzikālu baudījumu mums visiem sniegs dziedātājs Daumants Kalniņš, Kristapa Krievkalna grupas pavadījumā. Vārdus Daugavai un mūsu laikam teiks Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens. Koncerta režisors kā ierasts būs Valdis Lūriņš.

Pēc koncerta visi kopā dosimies nest uguns  un dziesmu sveicienus Daugavai  un pēc tam priecāsimies zaļumballē kopā ar Ati Ieviņu un „Rock Brothers” .

Nāciet, svinēsim kopā!  Biļetes varēs iegādāties „Biļešu paradīzē” un Ikšķiles tautas namā.

No sirds pateicamies atbalstītājiem – Ikšķiles novada pašvaldībai, SIA S.B.C., SIA „Inženieru birojs „PROFECTO””, SIA „Kāzu aģentūra” , SIA „Fittero”

un SIA “MRK “

Šogad  5.martā skaistu dzīves jubileju atzīmēja māksliniece Dace Megne – Pelše, gleznotāja Antona Megņa un keramiķes Irēnas Megnes meita. Daces tēvam Antonam Megnim šogad apritētu 110.

Ikšķiles tautas namā Mākslas dienās no 30.aprīļa līdz 12.maijam būs skatāma mākslinieku ģimenes izstāde.

Reizē ar Megņu ģimeni godināsim gleznotāju un dekoratoru Ēriku Riņķi, kuram šogad arī 110.jubileja.

 

Atmiņas par mākslinieku Ēriku Riņķi

 

Māksliniece Džemma Skulme raksta –

Nereti 11.tramvajā sagadījāmies kopā ar mākslinieku Ēriku Riņķi. Mēs vienmēr parunājāmies. Tie bija pēckara gadi. Spriežot pēc mūžīgās mugursomas viņa plecos, šie gadi viņam bija garāki, kā dažam labam. Viņam bija prāva ģimene, bērni bija vēl mazi, apgādnieka rūpes nekad nebeidzās. Šīs sarunas tramvajā – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izrunātos gan par dzīvi, gan mākslu, gan – jau pēdējos gados, par nepadarīto. Pēdējā sarunā ar Ēriku Riņķi runājam par manu tēvu Oto Skulmi, viņam bija daudz ko stāstīt. Sarunājam, ka tiksimies, bet tikšanās vairs nenotika. Viņa rūpes ir izgaisušas līdz ar viņu.

Nākamā tikšanās man bija ar Ērika Riņķa gleznām, kuras dēls bija sakārtojis piemiņas izstādei. Te es Ēriku Riņķi ieraudzīju bez rūpēm, bez nastas, vieglu un nepiespiestu, spožu.

Kad Dailes teātrī dekorāciju darbnīcā darbā stājās Ēriks Riņķis, Tēvs ar sajūsmu viņu aprakstīja kā reti prasmīgu gleznotāju. Uzkāpjot pa dzelzs kāpnītēm dekorāciju darbnīcā tūdaļ ieraudzīju jauno gleznotāju, visā auguma, ļoti izteiksmīgiem vaibstiem, dekorāciju metu vienā rokā, otrā – ogli pagarinātājā, strādājot pie prospekta vai kāda cita dekorāciju gabala.

Aplūkojot meistara pēdējo gadu gleznas, atklājas līdz šim vēl neiepazītas kvalitātes. Prasmīgi, ļoti profesionāli izstrādātā, izkoptā kolorītā, gleznots bez jebkādas šaubīšanās, nekas neizdevies, nekas samocīts, ar labu izpratni, kādai jābūt gleznai.

Savā dzīves laikā Ēriks Riņķis maz tiecies pēc atzinības, nu šī atzinība nāk pati par sevi, tā ir vērtējums viņa dzīves darbam.

Džemma Skulme

„Ēriks Riņkis

Glezniecība, grafika scenogrāfija”

Darbu izstādes katalogs Rīga, 1982.

Keramiķe Irēna Megne

(08.02.1921.-05.11.2006.)

 Māksliniece dzimusi 1921.gada 8.februārī Vecmīlgrāvī. Dzīvesbiedrs – gleznotājs Antons Megnis, meita Dace Pelše – māksliniece, pedagoģe, dēls Kalvis Megnis – mākslinieks, noformētājs.

Jau agri izvēlējusies keramiku par savu mākslinieciskās darbības formu. Beigusi Rīgas daiļamatniecības skolas Keramikas nodaļu.

Nemanot veidojās savs radošais rokraksts, īpatnējs stils. Māksliniece iemīlējusi šamotu ar tam raksturīgo šūnainību, reizēm to veiksmīgi papildinājusi ar sarkano mālu.

Darinājusi traukus, dekoratīvas flīzes, plāksnes, sienas šķīvjus, dārza keramikas priekšmetus. Irēnas Megnes veidotie darbi ir vienkāršības un pamatīguma caurausti, tie sasaucas ar Latvijas nesamāksloto dabu.

70.gados pirmās personālās izstādes notikušas Rīgā, Madonā, Kuldīgā, arī Ikšķilē.

Mūža nogalē nodarbojusies arī ar glezniecību, apguvusi akvareļa tehniku, kuru izmanto savos ziedu gleznojumos. Keramika kļuvusi gleznieciskāka. Izveidojusi skaistu dārzu – parku savā Ikšķiles mājā.

Mirusi 2006.gada 5.novembrī, guldīta Rīgas Meža kapu Mākslinieku Kalniņā

 

Mākslinieks Antons Megnis

 (20.06.1907.-01.05.1982.)

Dzimis Aizputes apriņķa Alsungas pagastā. Beidzis Liepājas daiļamatniecības skolu (1925. – 1930.), Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu (1931.-1940.) pie meistara Jāņa Kugas. Strādājis par pedagogu Kuldīgas, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolās. Kombinātā „Māksla” strādāja kā interjerists, noformētājs.

Izstādēs piedalījies no 1933.gada, no 1951.gada ar monumentālās glezniecības darbiem. Mākslinieku savienības biedrs no 1951.-1953.gadam.

Gleznojis kompozīcijas ekspresīvi monumentālās formās, attēlojot lauku ikdienu.

Antona Megņa glezniecība ir piesātināta ar suitu vitālo spēku un krāsainību, triepiens nervozi sulīgs un spilgts.

Mākslinieks mums atstājis krietni lielu savu domu un atziņu pierakstu bagātību. Daudz rakstījis par mākslu un māksliniekiem, izteicis savas domas un uzskatus par dzīvi. Pats to visu apkopojis zem nosaukuma „Domu graudi”, lai palicēji varētu sajust viņa dvēseles spēku un nemiera pilno spītu. Antons Megnis vienmēr bija cīnītājs par taisnību.

Viens pats, bez meistaru palīdzības, 50. gados uzcēla māju Ikšķilē.

Mākslinieks savā dzīvē bija bezgala patiess, godīgs un atklāts, vispirms pats pret sevi. Viņa akvareļi ir krāsu viesulis, izvirdums un eksplozija, apliecinājums dabas varenībai un cilvēka lielumam dabā.

Mākslinieks miris 1982.gada 1.maijā, guldīts Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā.

 

Dace Megne – Pelše

Dzimusi 1947.gada 5.martā Rīgā. Vizuālās mākslas un klavierspēles skolotāja. Mācījusies Rīgas 49.vidusskolā, Rīgas 1.bērnu mūzikas skolā klavierspēli, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā absolvē klavieru klasi un iegūst klavierskolotājas profesiju. Sāk strādāt Siguldas bērnu mūzikas skolā, tur bērnus māca 15 gadus.

1974.gadā iestājas Valsts Mākslas akadēmijā, kuru beidz 1980.gadā kā mākslinieks pedagogs ar glezniecības novirzienu. 1981.gadā sāk strādāt Rīgas 1.pedagoģiskajā skolā kā klavieru, estētikas, kultūras vēstures un vizuālās mākslas metodikas pasniedzēja.

Māksliniece glezno akvareļa un eļļas tehnikās, piedalās izstādēs Rīgā, Ikšķilē, Kuldīgā un citās Latvijas vietās. Tagad dzīvo tēva (Antona Megņa) un mātes (Irēnas Megnes) celtajā mājā Ikšķilē, kuru ir iecerējusi un jau izveidojusi par savu vecāku paveiktā darba muzeju, kas apskatāms visiem interesentiem.

 

Sirsnīgi sveicam mākslinieci skaistajā jubilejā.

Kultūras biedrības biedru sapulce

2017.gada 15.martā pēc 2017.gada 22.februāra valdes sēdes lēmuma notika IKB biedru sapulce. No 21 biedra sapulcē piedalījās 11.

Sapulci vadīja Lelde Sāmite, protokolēja Iveta Mežaraupe.

1. Sapulces dalībnieki noklausījās un apstiprināja valdes priekšsēdētājas Leldes Sāmites ziņojumu. Valdes priekšsēdētāja pastāstīja par 2016.gada svarīgākajiem pasākumiem.

„Lielākais pasākums 2016.gadā, ko noorganizējām bija Latviešu biedrību 21.salidojums. Piedalījās 12 biedrības, apmēram 50 dalībnieku.  Salidojuma viesus iepazīstinājām ar Kultūras mantojuma centru – Tīnūžu muižu, iepazīstinājām ar Kaspara Špēļa izloloto muzeju. Noorganizēju tikšanos ar mūsu lielisko rakstnieku trio – Noru Ikstenu, Roaldu Dobrovenski un Veltu Kaltiņu.

Augusta mēnesī  atklājām izstādi māksliniekiem – jubilāriem . Keramiķei Karolīnai Lācei, gleznotājam Nikolajam Malceniekam, atzīmējām režisora Arnolda Kalniņa jubileju. Nikolajam Malceniekam atklājām piemiņas plāksni.

Piedalījos kā Kultūras biedrības pārstāve Soduma balvas pasniegšanas ceremonijā, sveicot Noru Ikstenu ar apbalvojumu, kā arī rakstnieku Roalda Dobrovenska un Veltas Kaltiņas jubilejas pasākumā un grāmatas atvēršanas svētkos.

IKB ir Latviešu biedrību savienības dalīborganizācija. Esmu LBS valdes locekle. Piedalījāmies LBS rīkotā mazākumtautību skolu konkursa „Mana dzīvā tautasdziesma”  fināla organizēšanā.”

2. Sapulces dalībnieki noklausījās un apstiprināja revidenta Didža Apsīša ziņojumu.

3. Visvairāk debašu bija par darba kārtības trešo jautājumu – 2017.gada nozīmīgāko pasākumu –Daugavas svētkiem.

2016. gadā diemžēl neizdevās noorganizēt Daugavas svētku pasākumu, bet jau gada noslēgumā ir ielikti labi pamati šī gada pasākumam, ir izveidota koncepcija, ir apzināti mākslinieki, kas piedalīsies, iesniegts projekts pašvaldībai līdzfinansējuma saņemšanai un rezultāts ir pozitīvs.

Šogad Daugavas svētkos piedalīsies 4 kori, kuru virsvadību ir uzņēmušies mūsu novada diriģenti Juris Kļaviņš un Česlavs Batņa, būs 5 – 6 deju kolektīvi, visvadība uzticēta Gundegai Spūlei. Koncertā piedalīsies Daumants Kalniņš, profesionālu mūziķu grupa Kristapa Krievkalna vadībā, Nacionālā teātra aktieri.

Plašās diskusijās tik apspriestas pasākuma reklāmas iespējas, diskutēts par brīvprātīgo palīgu piesaistīšanu un citi organizatoriski jautājumi.

Aprīlī, Mākslas dienu ietvaros, iekļausimies novada rīkotajos pasākumos ar savu izstādi, kas veltīta mākslinieku Irēnas Megnes un Antona Megņa piemiņai un viņu meitas Daces Megnes – Pelšes skaistai dzīves jubilejai. Būs arī gleznotāja – dekoratora Ērika Riņkā darbi, kuram šogad apritētu 110.