„Tad nebij ausmas, nebij rietu,
Tad tumsu neredzēja acs-
Tā aizdūca kā tūkstos spietu
Tas trakais kavalieru gads”
Eduards Smiļģis (1886.-1966.) dzīvoja tikai teātrim. Apveltīts ar prātam neaptveramu fantāzijas lidojumu, ar izkoptu oratora talantu un nemierīgu meklētāja garu viņš radīja savu Dailes teātri.
Kārlis Valdmanis: „Pret Eduardu Smiļgi kā spilgtu radošu personību esmu vienmēr jutis dziļu cieņu un godbijību. Viņš cīnījās par sava Dailes teātra savdabīgo vietu latviešu mākslā.”
Kārlis Valdmanis bija jauno varoņu lomu tēlotājs Dailes teātrī pēckara gados. 1944. gadā „Romeo un Džuljeta” atjaunojumā Eduards Smiļģis viņam uzticēja Romeo lomu. Kārļa Valdmaņa varoņi atklājās tīri un godīgi. Jauneklīgi tīrs, pat „spēku dzesēdams” bija Uldis Raiņa „Pūt vējiņi” izrādēs. Skanīgā balss, staltais stāvs lieliski iederējās poētiski gleznainajā iestudējumā. Toreiz viņš tika atzīts kā labākais Uldis teātrī. Vēl jāpiemin tādas nozīmīgas lomas kā Krišs Ā.Millera „Džo Kellers un viņa dēli”, Koknesis Raiņa „Uguns un nakts”, Sveiklītis E.Vulfa „Svētki Skangalē”, Levins Ļ.Tolstoja „Anna Kareņina”, Eižens O.Balzaka „Pamāte”, uzticīgu draudzību un nesavtīgu mīlestību izstaroja gladiators Hanniks A.Upīša „Spartaks”. Dailes teātrī tika nospēlētas vairāk kā 50 lomas.
Kārļa Valdmaņa teicamās vokālās dotības tika izmantotas daudzos iestudējumos – V.Šekspīra „Divpadsmitā nakts”, Lope de Vegas „Untumniece”, V.Šekspīra „Liela brēka, maza vilna”, A.Ostrovska „Sniegbaltīte”, Z.Lāgerlefas „Gesta Berlings”.
70. gadu sākumā K.Valdmanis aizgāja no sava mīļā teātra un pievērsās pašdarbībai (tautas teātrim), kopā ar savu dzīvesbiedri Margu Teteri – Valdmani veltīja sevi amatiermākslas izkopšanai Latvijā.
Ar 1960. gadu abu režisori kļuva par ikšķiliešiem, cēla savu māju, no kuras logiem bija redzama Daugava. Režisori ar mīlestību un dziļu sapratni iestudēja izrādes – Aspazijas „Vaidelote”, S. Bērziņas „Zaudētie gadi”, O.Andžānes „Brīnumdakterītis”, V.Lāča „Bāka uz salas”, A.Alunāna „Seši mazi bundzenieki”, V.Zorina „Varšavas melodijas”… No 60.- 91.gadam skatītāju vērtejumam tika nodoti vairāk kā 30 iestudējumi.
Režisori aizsāka jauna žanra meklējumus un veidojot estrādes koncertizrādi „Ugunssargs” tika izvēlētas divas spilgtas personības – komponists Raimonds Pauls un dzejnieks Jānis Peters. „Ugunssargs” – tautas dzīvības un brīvības sargātājs, tīras mīlestības sargātājs. Izrāde piedzīvoja necerētu skatītāju mīlestību un atsaucību un 1973., 1974. gadā tika nospēlēta 100 reizes kultūras namos visā Latvijā.
1986.gadā Ikšķiles amatierteātris ieguva nosaukumu „Muzikāli dramatiskais Tautas ansamblis”.
Kārlis Valdmanis bija viens no Ikšķiles estrādes cēlājiem 1980.gadā.
Tas laiks bija prieks – došanas prieks, sagaidīšanas prieks, gaismas prieks, labu vārdu un mīlestības prieks.
Aktiertis un režisors Kārlis Valdmanis dzimis 1919.gada 17.janvārī Talsos. 1927.gadā vecāki pārcēlušies dzīvot uz Ventspili, kur arī sākušās skolas gaitas. 1936. gadā Kārlis Valdmanis ieradies Rīgā un iestājies Aktieru Arodbiedrības Teātra skolā, kuru pabeidzis 1939. gadā tika pieņemts kā aktieris Dailes teātrī, kur nostrādāja 35 gadus.
1993. gada 3.janvārī pārtrūka Kārļa Valdmaņa radošais darba mūžs. 12. janvārī Ikšķiles kapsētā no aktiera un režisora atvadījās tuvinieki, Dailes teātra aktieri, etnogrāfiskā teātra ansambļa „Saulgrieži” dalībnieki, Ogres Tautas teātra aktieri un ikšķilieši.
Izmantoti materiāli no „Latviešu Padomju teātra vēsture” (izd. „Zinātne” 1973.gads)
Ikšķiles Kultūras biedrība
